Artūrs snaikstījās gar dekorācijām.
"Gandrīz pabeigts." Viņš laimīgi nopūta.
Lielā, gaišā zāle bija izrotāta ar grezniem, spīdīgiem kruzuļiem. Ap katru logu bija koša virtene, kas gaišo telpu padarīja īpaši peivilcīgu. Garais kopgalds bija uzklāts, šķīvji sakārtoti un bļodas ar ēdieniem lēnām tika sanestas un saliktas. Cepeša smarža virmoja gaisā, klusi šķindēja nazīši un dakšiņas, kas glīti tika izkārtotas gar šķīvjiem. Desperado villā atmosfēra bija neparasti mājīga, kā jau svētkos. Svētkos viss drūmums tika aizslaucīts aizgaldē, lai nemaitā gaisu.
"Žēlīgais Dievs, Artūr, tu jau pusstundu gramsties gar to vienu muļķa pušķi!" Lucifers sašutis izsaucās. Vīrietis nepacietīgi mīņājās uz vietas un vēroja savu draugu makarējamies gar sienu.
Artūrs slinki pagriezās un pameta Lucifera virzienā nicinošu skatienu:
"Jūs nesaprotat, rotāšana nav bērnu spēle. Visam jābūt vienā līmenī." Puisis neatlaidīgi stumdīja pušķi. "Nevar taču ķepu ļepu likt kā sagribās, ja ir metru virs grīdas, tad metrs arī paliek!"
"Pilnīgi traks..." Nopūtās Viktors, gausi klakšķinādams šķiltavas. "Tie ir tikai papīra pušķi! Nevienu tie neinteresē, visi taču nāk piedzerties un pārēsties! Svētkus nav redzējuši." Vīrietis nošņācās.
"Ko tu Vikij, man patīk Artūriņa neatlaidība, hehe, kādu dienu būs liels vadonis." Viktoram iebilda Jorienels, kas sēdēja divus krēslus tālāk un locīja salvetes. Pēc brītiņa viņš triumfā pacēla gaisā mazu putnam līdzīgu papīra veidojumu. "Kā patīk? Vai nav jauks?"
"Un tu šitā visas salvetes saērmosi?" Viktors pablisinājās.
Artūrs pēkšni noleca no trepēm un piemetās pie Jorienela, izrāva viņam no rokām putniņu un izjauca to. Jorienels, pavisam sašutis, iesaucās:
"Kāpēc tu to izjauci?! Artūriņ, kas tev, lampu drudzis pirms svētkiem?!"
Artūrs nošņācās, tad kļuva pavisam izmisis:
"Kā jūs nesaprotat, Jorienela kungs, mūs taču vieno mākslas atziņa! Man bija simts salvetes! Nu, pēc jūsu darba, ir tikai deviņdesmit deviņas! Vai jūs maz saprotat, ko tas nozīmē?"
Spriežot pēc Jorienela izvalbītajām acīm, Artūra izmisums būs gājis viņam gar ausīm.
Viktors piecēlās un pārmeta Artūram roku pār plecu:
"Vecīt, tās ir tikai salvetes."
Artūrs sadusmojās, izrāvās no tvēriena un, lamādams klātesošos, izbrāzās no telpas.
"Kā šitāds zeņķis varēja būt mantinieks? Nesaprotu, katrs nākamais arvien trakāks." Šķendējās Viktors. "Vismaz ir kāds, kam ir vairāk kaprīzes, nekā tev, Jori." Viņš pameta skatienu blakussēdētāja virzienā.
Jorienels, pavisam apvainojies, nebilda ne vārda.
Lucifers, neviena nepamanīts, pieslīdēja tuvāk abiem vīriem un ieteicās:
"Ziniet, Artūram ir grūti, viņš kā nekā tikai mēnesi šeit dzīvo un šīs būs viņa pirmās viesības, vai tad jums arī nebija satraukums?"
"Nē, jo es nesāku psihot par vienu salveti." Viktors uzreiz atcirta. Viņš atkrita krēslā un skatījās griestos: "Es viņu nevaru ciest! Tik šausmīgi lecīgs! Iedomājies nez kādu pefekcionistu!"
"Papa ir ļoti sarežģīta personība, lūdzu esiet pacietīgi." Kāda drūma balss ierunājās.
Pavisam netālu durvīs stāvēja Kiseki, trausla robotu meitene, kura ar savu drūmo skatienu un balsi sekoja augstmaņu nedienām.
Lucifers atplestām rokām piegāja pie Kiseki un apskāva viņu, meitene neizrādīja nekādas emocijas.
"Ak, Kiki, es pat tevi nepamanīju! Nāc iekšā, nekautrējies, neviens nekož!" Vīrietis laipni aicināja, taču Kiseki ļoti piesardzīgā gaitā izlavījās no apskāviena un pietuvojās Viktoram un Jorienelam.
"Nācu paziņot, ka jūsu māsa," viņa uzrunāja Viktoru, "un jūsu brālis," meitene pagriezās pret Jorienelu, "ir atgriezušies." Ziņojumu izteikusi meitene bez liekas vilcināšanās nozuda.
"Cik baisi..." Jorienels iesmējās, tad pielēca kājas. "Jāiet sasveicināties ar Lukasu!" Viņš veikli izskrēja no telpas.
Viktors īpaši nesteidzās, viņam māsu satikt diez ko negribējas, un Jorienela brāli, vel jo mazāk.
"Interesanti, visi lēnām sāk ierasties." Lucifers ieienteresēts kasīja zodu, tad izslīdēja no telpas, atstādams Viktoru vienu ar savām šķiltavām.
---
HOW DO I WRITED STORY. OTL Tā daļa kur tiešā runa ir samiksēta ar parastu teikumu noteikti ir nepareiza, es to nekad nemācēju pareizi uzrakstīt hnnngh. >___>
I`m a shit writer.
Also es izdomāju, ka Artūrs varētu būt jaunāks par pārejiem 'augstmaņiem', tāpēc viņu īpaši necienīja, šis ir tāds stāsta sākums, kur Artūru vsp uzskata par kaut kādu ķēpausi.
Note:
Artūram ir 18, jo viņš tik tikko legāli mantojis visu villu un robotus. (es nezinu, vai mantojumi tā strāda, bet pieņemsim, ka strādā)
Viktoram un Jorim ir pāri 30.
Lucifers ir simtgadīgs monstrs jauna vīrieša ādā. B:
.png)
